Man sāk šķist, ka francūži ir dzimuši, lai būtu vienmēr kopā ar citiem francūžiem. Viņi ir nešķiramā tauta ar tendenci vienmēr atrast vietu un iemeslu sanākt kopā. Viņi ir ļoti interesanti un ļoti savādāki. Lekcijās viņi ļoti nogurst, ātri sāk kļūt izklaidīgi un ātrāk grib atpūsties un atkal sanākt kopā, lai papļāpātu. Viņi ir kopumā draudzīgi un pārliecināti par sevi. Draudzīgi gan nav visi, ir atsevišķi francūži, kas, teiksim tā, atsakās runāt angliski, līdz ar to viņi komunicē tikai ar savējiem. Daži no viņiem jau sāk mani manāmi kaitināt tieši šī iemesla dēļ. Jā. Izņemot tos, kas ir apmaiņas studenti uz pusgadu vai gadu, te ir ne tikai norvēģi, bet dažādu citu tautību pārstāvji, kas atšķirībā no mums prot norvēģu valodu. Jā, te ir vairāki poļi, kas ir diezgan naski uz vodkas dzeršanu. Un pa vienam pārstāvim no dažādām citām valstīm. Mūsu skola ir diezgan maza, taču pietiekami raiba, lai to varētu pamanīt.

Par lekcijām. Man sāk šķist, ka pasniedzēji, uzdodot studentiem grupu darbus, cenšās samazināt sev paredzēto lasāmvielas apjomu. Praktiski visi darbi ir grupu darbi. Jā, mums mājās arī tādi ir, taču te individiālo darbu praktiski nav. Un šeit strādāt grupās ir savādāk. Jo raibāks tautību sastāvs, jo dažādāka izpratne par to, kā grupu darbu veikt, kā to izdarīt, kā organizēt pienākumus utt. Prezentāciju brīžos interpretācijas par vienu uzdevumu ir tik dažādas! Mana izpratne par grupu darbiem ir nedaudz mainījusies, nu man šķiet, ka strādāt individuāli ir daudzkārt vienkāršāk. Taču Latvijā par to īsti nebiju aizdomājusies. Jā, jo grupu darbu taču var veikt dažādi – vai nu visiem kopā radot ko jaunu – tiešām, visiem kopā diskusiju/strīdu ceļā. Vai arī sadalīt pienākumus grupas locekļiem un praktiski darīt mazu individuālu darbu, ko pēc tam saliek vienā lielajā darbā.
Pasniedzēji ir tik ļoti dažādi, nupat mums lekcijas pasniedza lektors no Teksasas. Brīnišķīga angļu valoda, brīnišķīgs informācijas pasniegšanas veids visvienkāršākajā manierē, kāda vien iedomājama, “garlaicīgo” informāciju slaidā pārvēršot par piemēru pilnu iztulkotu stāstījumu mums. Pasniedzēji ir ļoti brīvi un atvērti, viņi nevalkā uzvalkus savās lekcijās, iespējams arī apsēdīsies uz galda, ja tā būs ērtāk vai arī studentu prezentācijas laikā iekodīs savu sendviču, sēžot klases pēdējos solos. Vairums priekšmetu ir balstīti uz mārketingu, uz to, kā piesaistīt klientu savam radītajam produktam, uz.. jā, uz tādām lietām. Pieredzes ekonomija, piemēram, māca to, ka tas, ko mūsdienās cilvēks var nopirkt, nu jau ir kas vairāk kā izejviela, prece vai pakalpojums – tā ir pieredze. Sapnis. Atmiņas. Teātris. Ļoti netverami, ļoti radoši. Jā. Taču studijas nu man jau.. šķiet, jau iet uz otru galu. Lēnām tuvojas eksāmenu datumi. Un vispār jau laiks ātri iet. Bet kad tad tas tā nav bijis.

Pēdējās div’-ar’-pus’ nedēļas ir bijušas ļoti jautras. Tu jau zini – rakstīts vārds nav izjusts moments, bet mēģināšu izstāstīt visu tā, lai radītu arī Tevī kaut daļu no emocijām, kas bija manī.

[ballītes dienasgrāmata: tātad par visu, kas ietilpst pre-party, party un afterparty] 8.oktobrī nolēmām aiziet paballēties kaut kur pilsētā. Mūsu baru veidoja trīs cilvēki – es, Mareks un Airīna. Pa dienu, darot dažādas sadzīviskas un ne tik sadzīviskas lietas, sākām domāt, kā tad iesildīsimies ballītei. Diezgan loģiski, jā. Bet nu šeit tiešām par pre-party ir smagi jāpiedomā, jo atļauties pēc pilnas programmas izballēties ārpus mājām var tikai cilvēks ar ekstremāli biezu naudas maku + līdzi paņemtu mazo kabatas seifiņu. Tad nu sūtīju Airīnai sms, lai viņa ieiet slavenajā Systembolaget (atceries, tikai divi veikali pa visu pilsētu, kur pārdod kaut ko citu ne ūdeni, pie tam ar dzelžainu darba laiku). Atbilde bija noraidoša, JO, kā izrādās, 6dienās veikals veras ciet jau trijos dienā. Pašsaprotami, ka, ieskatoties pulkstenī, atskārtām – bija palikušas tieši 15min pirms trijiem, kas nozīmē, ka iespēja nokļūt līdz veikalam laikā ir pielīdzināma absolūtai nullei. Tad nu sarunājām, ka labā draudzene Airīna kaut ko paņems no sava drauga bāriņa. oo, nu forši, miers visu vakaru. Ha, labākais tikai sākas – kad Airīna ierodas, izrādās viņa mums ir atvedusi blašķi, nu to dzelzs, kuras tilpums ir varbūt 100g. Jā, uz trijiem. Knapi novaldām smieklus, bet nu neko jau nevar teikt, izrādās viņa aptīrījusi savu draugu – no dāvinātās pudeles slepeni nolējusi mazliet (!), ko nekādā gadījumā nedrīkstēja darīt. Cēla darbība, tā teikt. Beidzot kustam ārā no mājās. Esam dzirdējuši par labāko vietu, kur Karlstadā atpūsties – Tempel. Airīna pārliecinoši saka, ka zina, kur tas atrodas, tad nu akli uzticamies viņai. Ieved mūs vienā bārā, uzraksts ir Tempel, bet kaut kā neizskatās pēc milzīga un skaļa naktskluba. Nu neko, pasēdēsim un pagaidīsim. Protams, neies jau sēdēt pie tukša galda, jāaiziet pēc kāda kokteiļa. Acis nu tā pamatīgi palika uz kātiņiem, kad uzzināju cenu – lētākais kokteilis tikai 7ls, kāpēc ne! Ok, paņemsim katram vienu, ja jau reizi pa diviem mēnešiem esam izgājuši kaut kur. Lieki teikt, cik gards tas šķita, zelta vērtībā taču. Pēc tam izlemjam aiziet pie apsargiem un apjautāties, kur tad ir tas naktsklubs, izrādās 20 metru attālum no mums. Nu neko, bišku vēl pasēdēs un tad jau ies. Kā tad, ap pus1 aizejot un izstāvot rindu nereālā aukstumā, uzzinām, ka ieeja studentiem pa brīvu ir bijusi tikai līdz pus12, tagad maksā 9ls. Tad nu pateicām ‘paldies’ un tikpat braši kā ienācām arī izgājām ārā, iekšēji gan jutāmies mazi un melni Aizgājām atpakaļ uz mūsu bāru un spriedām, ka laikam jādodas mājās. Jā, pulksten 00:50, jo visas iestādes tiek aizvērtas 2.00. Skatāmies, kad tad nākamais autiņš uz mājām, aa.. tikai pēc 1h. Tas bija visa nožēlojamā vakara spilgtākais mirklis, jutāmies tik neaprakstāmi stulbi, ka esam atkarīgi no autobusa, jo taksis jau arī, protams, maksā 15-20ls Lieki teikt, ka after-party nebija. JĀ, ES ILGOJOS PĒC LATVIJAS BALLĪTĒM!

[tagad par daudz, daudz labāku ballīti] 12.oktobrī notika Media & Communication faculty mingle, tas ir, fakultātes ballīte. Tā gan nebija tāda ballīte kā parasti ir mūsu lieliskajai ViA SZF (zinātājiem lasīt: Vāverballe, Kapteiņu nakts), bet nu arī ļoti patīkama. Turklāt tas nebija Red Hot Chili Peppers koncerts, tas diemžēl tajā laikā notika Stokholmā. Tātad.. pasākums notika vienā no miljons universitātes telpām. Galvenās pasākuma sastāvdaļas bija: pica par brīvu (jā, katram sava!), iespēja iegādāties alu vai vīnu un mūzikas quiz. Protams, jautru laika pavadīšanu, smieklus un sarunas listei paši pievienojam Tad nu sākumā bija neliela, neoficiāla runa no galveno puses. Paši centās baigo joku izspļaut, uzrunājot visus zviedriski – tā kā šeit ir arī daži Erasmus studenti, viņi šajā mirklī nesaprot, ka mēs viņus pieminām.. hahahaa. Es diemžēl to sapratu, bet ok – tas bija smieklīgi tajā mirklī. Nākamā bija picas ēšana, skats bija apmēram tāds – 60 cilvēku, kas nav ēduši vismaz nedēļu Un tad sākās mūzikas quiz. Tas gan bija ļoti feins, ļoti labi bija izdomāti uzdevumi. Es gan atkal nevarēju ņemt virsroku piedaloties, jo daudzas atskaņotās dziesmas bija zviedru, pa velti lauzīju smadzenes, lai atkostu, kas tā par nepazīstamo melodiju Bet biju lepna, kad kopumā zināju trīs vai četras dziesmas (protams, tās visas bija ļoti populāras ārzemju dziesmas) Tā nu ap 22.00 cilvēki sāka pazust, cits uz kādu ballīti, cits uz mājām. Mūsu galdiņš diemžēl devās mājās. Pateicoties zviedru draudzenei Džesikai biju iefiltrējusies starp zviedriem. Nu ziniet, patiesībā viņi ir ļoti forši cilvēki, šie toč nebija ne vēsi, ne nedraudzīgi un arī ne nopietni. Paspējām apspriest ārkārtīgi dažādu tematiku un izsmieties līdz vēdersāpēm. Bija jauki, man patika!

Atejot no ballītēm, jā, šīs nedēļas bija jautras arī mācību ziņā. Šonedēļ man sākās jauns kurss – Theory and Practice of Animation. To vada divi pasniedzēji. Teorijas daļu Patriks no Zviedrijas, tāds mazliet zils, bet nu gudrs un interesants, varbūt mazliet ar filosofiskām novirzēm, bet man patīk. Savukārt praktisko daļu vada Daniels no Losandželosas, viņš gan Zviedrijā dzīvo jau astoņus gadus, jo šeit pēc viņa ir ļoti liels pieprasījums. Viņš gan ir superīgs pasniedzējs, ļoooti jautrs, aizraujošs, gudrs un smieklīgs. Noteikti viens no labākajiem pasniedzējiem, pie kura man ir bijusi izdevība mācīties manā studiju laikā. Jūtu, ka kurss būs ļoti interesants. Forša sajūta bija arī tad, kad, iepazīstinot ar sevi, viņš uzreiz jautāja, vai esmu iespaidojusies no iepriekšējiem Latvijas studentiem, jo šo kursu katru gadu apgūst kāds mūsējais. Es gan ne no viena neiespaidojos, laikam tur tiešām būs kas īpašs, kas mūs, latviešus, tur pievelk. Tā kā gala darbs ir mūsu pašu veidota animācija, domāju, ka došu iespēju to redzēt arī jums. Centīšos paņemt no šī kursa, cik vien daudz varēšu.

Turpinot par jautrībām skolā, arī šodien, kad no 10.00 līdz 18.00 grupā taisījām mājas lapu, notika ārkārtīga izsmiešanās. Lieki teikt, ka pēc tik ilgas laika pavadīšanas pie datora ekrāna, intensīvas domāšanas un galvas lauzīšanas, kā uzvarēt sarežģītos web kodus, mūsu veselais saprāts vienā mirklī izdomāja mūs pamest. Tad nu sākās neprātīgā ķiķināšana par visām lietām un par jebkuru stulbo frāzi, nu jūs noteikti zināt. Pasniedzējs pilnīgi smējās mums līdzi, teica, ka esam tik smieklīgas, un esot nenormāli rēcīgi klausīties meitenēs, kas ir zaudējušas prātu un kas cenšas nopietni nodarbojas ar home page building. Es varu iedomāties, cik smieklīgi tas no malas izskatījās Bet ziniet – gala rezultāts ir sasodīti labs, mums būs skaista mājas lapa.

Jā, nu tad arī beigšu uz šīs jautrās nots. Lai arī Tavu rudeni piepilda smiekli, un, ja saules nav aiz loga, vairo to savā sirdī

Bet termiņi – strikti. Šeit nav par nokavētu dienu/nedēļu -1 balle vai līdzīgi. Ja termiņš ir 15.10.2011. plkst. 16.00, tad tāds tas ir. Bieži jāiesniedz printēts darbs un viņiem neinteresē, ka tajā laikā visi gribēja printēt vai bija saplīsis printeris, ja iesniedzi pēc plkst. 16.00 – saņem 0! Un iesniedzamie darbi parasti ir kursa darbi vai reporti, kuri veido 40-60% no gala atzīmes. Otru daļu veido eksāmena atzīme. Un ja saņem kursa darbā,reportā 0, tas nozīmē, ka neesi nolicis visu kursu, jo tam ir obligāti jāsastāda gala atzīme  Eksāmeni ir maijā/jūnijā, ja nenoliec kādu eksāmenu – Tev ir dota iespēja vienu eksāmenu kārtot atkārtoti augustā un tad vēl cerēt uz izlaidumu novembrī (kas normālā gadījumā ir jūlijā).

Tādēļ es mācos! Google ir mans viens no labākajiem šī brīža draugiem! Īsti vēl neesmu sapratusi tā līdz galam, ko man vienā priekšmetā cenšas/centīsies iemācīt..sēdēju pie tā šodien visu dienu.

Bet toties man ļoti patīk angļu valoda, kur visu var saprast, jo netiek lietotas definīcijas visu laiku un var ar nedaudz vienkāršākiem vārdiem parunāties Manā grupā ir viens soms un es. Visi kaut kā pamanās pajautāt no kurienes mēs esam – ir tā ziemeļu atšķirība laikam tā izteikti redzama!

Šeit katra lekcija/priekšmets saucās modulis. Un katrā modelī ir tā vadītājs un vēl vairāki pasniedzēji. Ja man ir viens modelis, tas nozīmē, ka man ir vairāki pasniedzēji un tas priekš manis ir tā nedaudz interesanti, jo bija pierasts  – viens vai vairāki priekšmeti, viens pasniedzējs. Un vispār jālieto arī grāmatas! Man tāda neliela kaudzīte ir no bibliotēkas, tikai viena pagaidām ir nopirkta – angļu valodā.

Ir atsevišķs priekšmets – Individuālais projekts, kur mums ir pasniedzējs, bet tas ir tikai galvenais pasniedzējs, kas mums stāsta, kas un kā jābūt – vispārīgi. Esam nosūtījuši projekta pieteikumus un tad viņš izvēlēsies mums projekta vadītāju. Vēl gaidu savu projekta vadītāju. Izskatās, ka mana ideja derēs arī šeit, tā vismaz man teica šī moduļa vadītājs.

Šeit izglītība maksā, diez gan daudz maksā. Bet franči, kā traki šeit sabrauc. Neteikšu, ka viņu valodas zināšanas ir perfektas, mācās un maksā. Maksā gan par skolu šeit, gan par skolu Francijā, tas gan man liekas nedaudz par traku. Jo Erasmusā viņi tiek tikai daži, salīdzinot ar kopējo viņu daudzumu šeit. Es pat esmu iemācījusies franciski pateikt visu frāzi, ka esmu no Latvijas, jo tā man ir vienkāršāk! Bet pārsvarā domā, ka esmu no Zviedrijas vai Austrijas (ja man piesprausts LV karodziņš).

Draugos jau rakstīju, ka skolā esam apmēram 20’000 studentu, 5’000 ir manā fakultātē un 5’000 apmaiņas studentu ir šeit no 149 valstīm otrajā modernākajā UK universitātē.  No Indijas apmaiņas studentu visvairāk, no Eiropas – Francijas.

Kā arī manā nelielajā Loģistikas programma (tiešām uz citu fona, esam maz studentu), mācās  meitene no Latvijas, kura šeit mācās jau 3 gadus , bet vispār ir no Daugavpils un latviski nerunā. Labi, ka no malas mūs neviens nesaprot – es runāju ar viņu latviski, viņa ar mani krieviski – saprotamies labi

Diez gan regulāri cenšos paskriet;)
Pluss nākam reiz nedaudz par iepirkšanos,izbraukumiem,izmaksām.. – Tutorial 8

Skola iegājusi tādā normālā ritmā. Katru nedēļu man ir 6 atsevišķi priekšmeti apmēram 2 stundu garumā. [Nav tādu dienu kā ViA no 10.00-18.00]. Lekcijas ir salīdzinoši īsas, koncentrētas, kompaktas, bet apgūstāmā viela diez gan daudz. Tas nozīmē, ka diez gan daudz patstāvīgā darba. Mums stāstīja, ka UK mācīšanās stils ir krasi atšķirīgs no spāņu un franču, jo tie ir pieraduši sēdēt skolā garākas stundas un tad mājās nedarīt neko.[Nezinu kā viņi tur mācās, bet es nedaudz labāk par pašiem frančiem zinu viņu iedzīvotāju daudzumu.] Šeit man nav ne pie kā jāpierod, jo tāpat kā pie mums – lektors novada saucamo teorijas lekciju un tad ir Tavās interesēs vai Tu mēģini to saprast un izdarīt praktiskos darbus vai nē.

Bet termiņi – strikti. Šeit nav par nokavētu dienu/nedēļu -1 balle vai līdzīgi. Ja termiņš ir 15.10.2011. plkst. 16.00, tad tāds tas ir. Bieži jāiesniedz printēts darbs un viņiem neinteresē, ka tajā laikā visi gribēja printēt vai bija saplīsis printeris, ja iesniedzi pēc plkst. 16.00 – saņem 0! Un iesniedzamie darbi parasti ir kursa darbi vai reporti, kuri veido 40-60% no gala atzīmes. Otru daļu veido eksāmena atzīme. Un ja saņem kursa darbā,reportā 0, tas nozīmē, ka neesi nolicis visu kursu, jo tam ir obligāti jāsastāda gala atzīme  Eksāmeni ir maijā/jūnijā, ja nenoliec kādu eksāmenu – Tev ir dota iespēja vienu eksāmenu kārtot atkārtoti augustā un tad vēl cerēt uz izlaidumu novembrī (kas normālā gadījumā ir jūlijā).

Tādēļ es mācos! Google ir mans viens no labākajiem šī brīža draugiem! Īsti vēl neesmu sapratusi tā līdz galam, ko man vienā priekšmetā cenšas/centīsies iemācīt..sēdēju pie tā šodien visu dienu.

Bet toties man ļoti patīk angļu valoda, kur visu var saprast, jo netiek lietotas definīcijas visu laiku un var ar nedaudz vienkāršākiem vārdiem parunāties Manā grupā ir viens soms un es. Visi kaut kā pamanās pajautāt no kurienes mēs esam – ir tā ziemeļu atšķirība laikam tā izteikti redzama!

Šeit katra lekcija/priekšmets saucās modulis. Un katrā modelī ir tā vadītājs un vēl vairāki pasniedzēji. Ja man ir viens modelis, tas nozīmē, ka man ir vairāki pasniedzēji un tas priekš manis ir tā nedaudz interesanti, jo bija pierasts  – viens vai vairāki priekšmeti, viens pasniedzējs. Un vispār jālieto arī grāmatas! Man tāda neliela kaudzīte ir no bibliotēkas, tikai viena pagaidām ir nopirkta – angļu valodā.

Ir atsevišķs priekšmets – Individuālais projekts, kur mums ir pasniedzējs, bet tas ir tikai galvenais pasniedzējs, kas mums stāsta, kas un kā jābūt – vispārīgi. Esam nosūtījuši projekta pieteikumus un tad viņš izvēlēsies mums projekta vadītāju. Vēl gaidu savu projekta vadītāju. Izskatās, ka mana ideja derēs arī šeit, tā vismaz man teica šī moduļa vadītājs.

Šeit izglītība maksā, diez gan daudz maksā. Bet franči, kā traki šeit sabrauc. Neteikšu, ka viņu valodas zināšanas ir perfektas, mācās un maksā. Maksā gan par skolu šeit, gan par skolu Francijā, tas gan man liekas nedaudz par traku. Jo Erasmusā viņi tiek tikai daži, salīdzinot ar kopējo viņu daudzumu šeit. Es pat esmu iemācījusies franciski pateikt visu frāzi, ka esmu no Latvijas, jo tā man ir vienkāršāk! Bet pārsvarā domā, ka esmu no Zviedrijas vai Austrijas (ja man piesprausts LV karodziņš).

Draugos jau rakstīju, ka skolā esam apmēram 20’000 studentu, 5’000 ir manā fakultātē un 5’000 apmaiņas studentu ir šeit no 149 valstīm otrajā modernākajā UK universitātē.  No Indijas apmaiņas studentu visvairāk, no Eiropas – Francijas.

Kā arī manā nelielajā Loģistikas programma (tiešām uz citu fona, esam maz studentu), mācās  meitene no Latvijas, kura šeit mācās jau 3 gadus , bet vispār ir no Daugavpils un latviski nerunā. Labi, ka no malas mūs neviens nesaprot – es runāju ar viņu latviski, viņa ar mani krieviski – saprotamies labi

Diez gan regulāri cenšos paskriet;)
Pluss nākam reiz nedaudz par iepirkšanos,izbraukumiem,izmaksām.. – Tutorial 8

/papildu foto te: http://www.flickr.com/photos/67402189@N06/sets/72157627727426733/ /

Dažu zinātnisku un ne tik avotu pavadīti, nesen mediji izfiltrēja ziņu par Islandes vulkāna Katla aktivizāciju. Tādejādi kādam indivīdu lokam kļuva par vienu sarunu tēmu vairāk, citiem – uztraukums izsita kādu sviedru lāsi uz apģerba. Vai arī nē. Lai vai kā, tajā pašā laikā daži apmaiņas studenti sēdēja Hotel Floki drāmas viruvē un iesmēja par tuvuma efektu [attiecībā uz vulkānu, protams]. Šeit, Reikjavīkā esot, mēs principā neko daudz nejūtam un nejutīsim. Nu, ja nu vienīgi decembī, kad lielākais jautājums varētu būt – kā nokļūt valstī, no kuras atbraucu [neatkarīgi no tā, vai lidojumi jau nobukoti]?

Kāpēc tieši mediji, saistībā ar Katlu, aktivicāzijās? – tāpēc, ka dažas dienas iepriekš Islandes D daļā notika vairākas pietiekami spēcīgas zemestrīces. Ņemot vērā faktu, ka šī sala/valsts kustās 24 stundas diennaktī, zemestrīču fakts it kā nebūtu nekas īpašs, tomēr Islandes D daļas vulkānus, tajā skaitā arī pagājušajā gadā izvirdušoEyjafjallajökull, simbolizē tas, ka stiprākas zemestrīces ir viena no izvirduma pazīmēm. Tāda parādījās arī trešdienā.

Ar Islandes dabu saistītajās lekcijās, profesori ik pa laikam jokodamies paskatās pulkstenī vai uzkrītoši pavīpsnā par studentiem, pievienojot frāzi – isn’t that exciting! Sākotnēji tā tiešām šķiet – kūl, ja pastāvētu iespēja piedzīvot vulkāna izvirdumu, esot Islandē. Savukārt otra kronas puse rāda, ka, ja Katla iet gaisā līdz gundega vēl nav paspējusi atgriesties Latvijas ārēs, viņa var iestrēgt vēl uz papildu trim vai pat vairāk mēnešiem. Tas tāpēc, ka Katlas izvirdums visticsamāk būs desmit reižu lielāks par pagājušā gada Eyjafjallajökull. Bez tam, Eyjafjallajökull un Katla ir savā starpā vienoti un pēc viena vulkāna izvirduma jābūt otram. Tā kā Katla savā ziņā jau pat nedaudz kavējas, kas, manuprāt, zinātiniekiem liek izvirzīt hipotēzi, ka vulkāna izvirdums būs jo iespaidīgāks. Tagad spriediet paši.

Ko pa šo laiku dara islandieši? – well..kā jau minēju, šis ‘notikums’ tiek ‘gaidīts’ jau divus gadus, tāpēc cilvēki ir pietiekami mierīgi un ikdienu, Islandes D daļā notiekošais, īpaši neietekmē. Pavisam nesen arī es izbraucu Islandes D. Tā ir lieliski dīvaina vieta, jo īpaši ciemats Vik, kas atrodas ļoti tuvu drīzumā notiekošā izvriduma epicentram. Vik ciemata skolās bērni tiek instruēti, kurā virzienā jāiet, kad Katlas lavas upe uzsāks savu ceļu. Jā, lavas ceļu zinātnieki jau ir izskaitļojuši, jo tīri vēsturiski viņi apzinājuši pietiekami daudz informācijas par to, kā un kādā virzienā tā lava plūst.

Padarīt jau neko daudz te nevar – agrāk vai vēlēk tam ir jānotiek. Atliek vienīgi plūst!

Katla onilne – http://live.mila.is/katla/

Es nebūt negribu teikt, ka man te nepatīk vai ir garlaicīgi, nē, tieši otrādi, es ļoti priecājos, ka esmu te nonākusi. Taču dažkārt tā labi padomājot, es vienmēr nonāku pie šī secinājuma. Šodien sazvanījos ar Mārtiņu, kas nu jau gandrīz četrus gadus dzīvo Anglijā un tagad kārto autovadītāja apliecību un brauc pa “nepareizo” ceļa pusi. Viņš negrib atgriezties Latvijā. Ja nu vienīgi apciemot draugus un ģimeni, bet tikai tāpēc. Arī tā ir. Bet es tā negribu. Es gribu būt mājās un iekāpt autobusā, kas 300 km ar visu Rīgas caurbraukšanu aizvizinās mani uz mājām apmēram sešās stundās. Un tad braukt atpakaļ, un tad pēc kāda laika atkal tā utt.

Honefosā ir rudens. Ļoti skaists un silts rudens, vismaz pēdējās dienas. Kādā rītā, kad gāju laukā, to arī pilnībā apjautu, jo šķita, ka pa vienu nakti lapas nolēmušas nobirt salīdzinoši lielā daudzumā, un visapkārt viss ir dzeltens un čaukstošs. Šodien bija nedaudz vējains, un mati man gāja pa gaisu, zem kājām čaboņa un bērzu krikumiņu pilns gaiss un mani mati arī. Viss ir krāsains, un es gaidu, kad uznāks aukstums. Vakarnakt jau bija tāds vēsāks, tas laikam vēja dēļ. Franču puikas nolēma iekurināt grilu. Un neko necept. Un dziedāt franču dziesmas. Abi Robini rāva vaļā visu, ko vien spēja iedomāties. Džūlija teica, ka viņu nedaudz biedē ziema. Florence atzina, ka cepure ir laba lieta, pat ja tajā izskatās muļķīgi, un nē, Francijā cepuri īsti nenēsās gan. Norvēģu puikas teica, ka aukstākais mēnesis varētu būt februāris. Tie, kas paliek šeit uz diviem semestriem, spēj tik dievoties, cik gara te ir ziema.

Šī nedēļa mums ir brīva, aizmirsu jums izstāstīt. Tāpēc vairāki no studentiem dodas uz mājām. Nu es šoreiz atturējos no šīs iespējas, naudiņa sāk iet uz beigām arīdzan, turklāt es jau (jau) paspēju pabūt mājās pirms šī brīvlaika. Eva aizbrauca uz Čehiju pie savas suņu meitenes Nutinkas (atvasinājums no čehu Nutellas) un solījās vest uz šejieni “vislabāko alu pasaulē – čehu alu”. Roksanna arī aizbrauca uz Franciju, Deivids arī, viņš raksta, ka Tulūzā esot 28 grādi. Pērējie franču cilvēki tik saka, nerunājiet par to. Pie Florences šajā nedēļas nogalē viesojas vecāki. Arī Ondine devās uz Franciju. Reičela un karolīna devās stopēšanas tūrē, un dzirdēts, ka viņas pabijušas jau Stavangerā un Bergenā.

Mēs ar Džūliju un Marionu kopā ar Lindu, norvēģu meiteni no Trondheimas, kas šeit mācas pedagoģiju, dosimies rīt uz Bærum. Tur notiks daiļslidošanas čempionāts, kurā piedalīsies arī viņas māsa un citi Lindas audzēkņi, jo viņa ir daiļslidošanas trenere. Tā neko, vai ne? Es ļoti priecājos, mājnieki jau zina, ka es taču vienmēr šad tad paskatos tos Lambielus un Pļuščenko un Karolīnas Kostneres, man patīk. Starpcitu, Mariona ilgi nesaprata, ka skatīsim tieši daiļslidošanu, jo figure skating taču varētu būt arī skeitbords, kuru veic graciozi figurējot. Kad neskaidrība pēc pāris dienām tika noskaidrota, Mariona aiz laimes dancoja, teikdama, ka daiļslidošana un zirgu sports, tas, kur lec pāri šķēršļiem, ir vienīgais, ko viņa vienmēr skatās. Nu brīnišķīgi!

Šovakar mēs spēlējam kārtis, pēc 40 minūtēm. Tas nu ir tas, ar ko pēdējā laikā nodarbojamies. Un spēle Set, kurā es esmu tik briesmīgi slikta, bet kas mani tā aizrauj, ka bail.
Kutan no Turcijas Lindas apartamentos:

Man gribās uz skolu. Reizēm uz turieni arī aizstaigāju, bet tikai reizēm. Šodien izvārīju zupu, tīri garšīgi, bet par daudz burkānu.

Netālu no Honefosas:

Šodienai pietiks. Bučas! Bučas Cepļiem, Valmierai un Kolkai!

Nedēļas nogalē paspēju paciemoties Briselē un samīļot Latvijas vēstniecības ēku. Apsargs gan tā šķībi skatījās no iekšpuses, bet man tas netraucēja samīļot to vēlreiz. Un tā jau nebūtu es, ja vēl neiespētu atrauties no elektriskā žoga pa galvu uz autostāvvietas jumta, vērojot šo peizāžu:

Pabijām bārā “Delirium”, kurš pozicionē, ka viņiem ir visas pasaules ali. Kopā ap 2000 garšām. Taču bārmenis par Latvijas eksistenci neko vairāk kā jautājošo sejas izteiksmi nerādīja. Taču tikt pie latviešu alus nemaz nebija mans mērķis. Ar Horhi nogaršojām tik ļoti izslavināto “Kwak” alu, ko dzer no īpašām glāzēm. Lai bārs izsargātos no šīs glāzes zagšanas, tradicionāli jāatsāj ķīlā viena kurpe, jo bez apaviem taču prom nebēgsi, taču viss [kā jau parasti] ir modernizējies un komercializējies un ķīla ir 10 eur.

Patiesībā, sameloju – mans pēc-dzimšanas-dienas-rīts iesākās ar zvaniem, kur kāds(-i) runā flāmu valodā, kas rezultējās ar skaistu, skaistu sūtījumu – puķu grozu [star].

un nē, es nebeigšu priecāties^^

Ar kāpšanu manas attiecības kļūst arvien tuvākas un tuvākas. Var just, ka tas kādu laiciņu nav darīts.. pēc šodienas treniņa (kuru beidzu, jo magnēzija bumbiņas saspiešanai vairs nebija nepieciešamā spēka) uz savām plaukstām saskaitīju nieka 18 tulzniņas. Un mana labās kājas “naikīte” pēc šiem priekiem sāk prasīt ēst, respektīvi – vai nu momentlīmes devu, vai arī caurums paliks lielāks, ko noteikti negribu. Taču, lai tie oranžie saturās, es pa viņiem uzkāpšu (šodien tiku 2 aizķeres augstāk). Ha!

Bučas un dzeriet karstu citronūdeni. Rudens = mānīgs laiks :*

Ir pagājis mazliet vairāk kā mēnesis šī mācību gada, bet vien daži citāti sakrājušies. Iemesls? Pirmkārt, esmu pārāk iegrimusi tematos, lai paspētu piefiksēt jokus. :p Tas, gan, diži neatšķiras no ViA. Otrkārt, divi priekšmeti ir online kursi, tāpēc pasniedzēju pērles tur uzkrāt īsti nav iespējams. Tomēr viens no pasniedzējiem ir īpaši dāsns ar saviem prātojumiem. Viņa un citu kolēģu nenopietnības uzliesmojumus esmu uzskaitījusi ieraksta turpinājumā.

Paul McLaughlin, kursā “Introduction to Social and Political Philosophy”:
~*~ [konteksts: temats "authority" un kāda vara pār cita darbību] “If someone asked you to cut their grass, you might just say… well… I’m not allowed to say what you might just say…”
~*~ “Let’s assume we’re rational animals”
~*~ “You can just think of a plastic cup in a philosophical manner”
~*~ “Just add -osophy in the end of your every thought and you’ll have some new branch of philosophy”

Hector C. Pagan, kursā “Theories of Third Sector Management’
~*~ [konteksts:sociālā kapitāla veidošana] “I build social capital in my 3 basketball teams. None of them speaks in english, but we can drink beer together”
~*~[konteksts: sociālā kapitāla izveidošanos var veicināt simpātiski/saistoši cilvēki] “For example, that guy from Twilight. But I wont tell you which one (viltīgs smīniņš)”
~*~ “There are no old people, just people in advanced age”
~*~ [kontekts: par atšķirību starp protestiem un demonstrācijām] “In 2004 in demonstration police was really nice, they didn’t even touch us until they arrested us”
~*~ [konteksts: par darījuma vakariņām] “It’s hard for people to hate you if you buy food for them”
~*~ “But for government there are limitations – on what amount can I buy meal for one. For example, I couldn’t buy Happy Meal in McDonalds for him. I could just buy BigMac”
~*~ “Do you actually charge money for ketchup? In America it’s a part of civil rights to have it for free!”

Tas pats pasniedzējs kursā “Marketing for Public and Third Sector Organizations”
~*~ [konteksts: piedāvājot produktu, ir svarīgi domāt arī par vietas izvēli. Amerikā visur ir netīrs, bet] “I would literally eat from the floor of Estonian supermarkets”
~*~ [konteksts: kādam sāk zvanīt telefons, normāls R&B] “Is this a sound of Bieber? Get out!”
~*~ “I swear to God, owh, no, I’m Pagan”
~*~ “If you don’t show up in my lectures, it makes me feel bad and lose my reputation. But I’m trying to keep some here, ok?

Maaja Vadi, kursā “Human Resources Management and Organizational Behaviour”
~*~[konteksts: darba intervijas] “You have to be like waterfall….like a river …. ask more and more additional questions…”
~*~ “This is really much related to personality development and development of the…personality”

Tas pagaidām viss. Turpmāk centīšos piefiksēt vairāk.
Pagaidām – lai Tev lieliska nedēļa!

Elī